Rudzi ir cēlušies no savvaļas formām, tie sākumā auga kā nezāles, kviešu un miežu laukos. Rudzi Ziemeļeiropā nonāca mūsu ēras pirmajā gadu tūkstotī. Latvijā tos audzē jau kopš 18. – 19. gadsimta un ir izveidojušās stabilas rudzu maizes cepšanas tradīcijas. Rudzu maizei ir augstāka uzturvērtība, salīdzinājumā ar kviešu. Galvenā atšķirība rodama šķiedrvielās – rudzu maize tās satur ievērojami vairāk nekā kviešu maize.
Rudzu šķiedrvielas – lieliska aizsardzība tavam organismam:
* Palīdz samazināt svaru, jo rudzu šķiedrvielām piemīt augsta ūdens saistīt spēja kā rezultātā ātri rodas sāta sajūta.
* Palīdz izvairīties no žultsakmeņu veidošanās, jo pēc zinātnieku domām nešķīstošās šķiedrvielas palīdz ātrāk vadīt barību cauri gremošanas traktam, un samazina žults skābju izdalīšanos.
* Samazina otrā tipa diabēta risku, jo rudzos ir ļoti augsts magnija un mangāna saturs, kurš ietilpst enzīmu sastāvā, kuri organismā iesaistīti glikozes un insulīna izmantošanā.
* Palīdz izvadīt no organisma toksīnus, tādējādi samazinot resnās zarnas vēža risku. Rudzu šķiedrvielām vienāda vai pat augstāka pret vēža aktivitāte salīdzinājumā ar augļu un dārzeņu šķiedrvielām. Salīdzinājumam – lai nodrošinātu organismu ar dienā nepieciešamajām šķiedrvielām, pietiek apēst 6 šķēles rudzu rupjmaizes, kamēr burkāni būtu jāēd 1.5kg, tomāti – 6kg un apelsīni – 3kg.
* Samazina holesterīna līmeni, zems glikemiskais indekss (GI) rudzu pilngraudiem GI=39, no pilngraudiem gatavotās sausmaizītēs GI=63, līdz ar to mazina arī sirds un asinsvadu slimību saslimšanas risku.
* Lignīni, kas ir šķiedrvielu sastāvā sievietēm pirms menopauzes un menopauzes periodā palīdz samazināt karstuma viļņus un zināmā mērā var bremzēt osteoporozes veidošanos.
